Rīgas domē ir sagatavots lēmumprojekts, kas paredz atsavināt pašvaldībai piederošo uzņēmumu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP), piedāvājot to pārdošanai.
Lai būtu iespējams īstenot kapitālsabiedrības akciju pārdošanu publiskā vērtspapīru piedāvājumā, tika plānots RNP reorganizēt, pārveidojot uzņēmumu par akciju sabiedrību, tādējādi mainot tā juridisko statusu.
Vicemērs Ratnieks aptur iecerēto procesu
Rīgas mēra pienākumu izpildītājs un Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks (Nacionālā apvienība) piektdienas priekšpusdienā pieņēma lēmumu apturēt minēto lēmumprojektu, kas paredzēja RNP pārdošanu un tālāku virzību uz akciju kotēšanu.
Ratnieks uzsver, ka šāda mēroga un rīdziniekiem nozīmīgs lēmums nav pieņemams steigā, tādēļ viņš uzdevis turpināt padziļināti izvērtēt arī citus iespējamos attīstības un rīcības scenārijus.
“Šis jautājums vēl nav pietiekami plaši un kvalitatīvi izdiskutēts, lai to varētu virzīt uz nākamo posmu. Pašlaik priekšlikums par uzņēmuma kotēšanu biržā, pārdodot 51 % akciju, ir tikai viens no vairākiem iespējamajiem scenārijiem, ko galvenokārt virza pats RNP kopā ar piesaistītajiem ekspertiem. Taču ir nepieciešams objektīvi un rūpīgi izvērtēt visus variantus, lai pieņemtais lēmums būtu pašvaldības un, pats galvenais, rīdzinieku interesēs. Šobrīd rodas iespaids, ka piedāvātais risinājums vairāk atbilst uzņēmuma, nevis sabiedrības interesēm,” paziņojumā medijiem norādījis Ratnieks.
Rīgas vicemērs skaidroja, ka “Rīgas namu pārvaldnieks” bija iesniedzis advokātu biroja sagatavotu ekspertu atzinumu, kas, kā viņš uzsvēra, loģiski atspoguļo uzņēmuma intereses. Viņš norādīja, ka tas nav apšaubāms, jo katram uzņēmumam ir pienākums domāt par savu attīstību, taču pašvaldības uzdevums ir primāri rūpēties par iedzīvotāju interesēm, un šīs abas puses ir jāspēj līdzsvarot. Ratnieks pauda bažas, ka idejas virzītājs – pats uzņēmums – jau ir nonācis tik tālu, ka sāk patstāvīgi lemt par savu iespējamo pārdošanu, piemirstot, ka RNP ir Rīgas pašvaldības un tās iedzīvotāju īpašums.
Diskusijas par “Rīgas namu pārvaldnieka” nākotni Rīgas domē vēl nav noslēgušās, un, pēc Ratnieka domām, tās jāturpina. Viņš uzskata, ka ir nepieciešams vispusīgi izvērtēt katru iespējamo scenāriju, noskaidrot, kurš no tiem sniedz lielāko labumu gan iedzīvotājiem, gan pašvaldībai, un tikai pēc tam virzīt konkrētu lēmumprojektu tālākai apstiprināšanai.
Vienlaikus politiķis neizslēdza, ka uzņēmuma akciju kotēšana biržā vai investoru tieša piesaiste nākotnē varētu uzlabot RNP sniegto pakalpojumu kvalitāti un efektivitāti. Tomēr viņš stingri iebilst pret situāciju, kurā tiek nopietni apspriests tikai viens iespējamais attīstības ceļš, ignorējot alternatīvas.
Ratnieks norādīja, ka uzņēmuma algotie eksperti ir sagatavojuši trīs potenciālos attīstības scenārijus, taču līdz šim tie Rīgas domē nav pilnvērtīgi un detalizēti izvērtēti.
RNP piedāvātie attīstības scenāriji
Uzņēmums piedāvāja trīs iespējamos turpmākās rīcības variantus. Pirmais paredzēja visa uzņēmuma pārdošanu vienā reizē, pilnībā atsavinot RNP.
Otrs, kas piektdien uz brīdi izskanēja publiskajā telpā, paredzēja izteikt publisko piedāvājumu par 51 % uzņēmuma akciju, vienlaikus iekļaujot vairākuma akcijas Baltijas regulētajā vērtspapīru tirgū. Pēc vairākuma akciju pārdošanas būtu plānots realizēt arī atlikušās kapitāla daļas, bet pats RNP tiktu pārveidots par akciju sabiedrību. Šajā scenārijā pašvaldība trīs gadus saglabātu līdzdalību uzņēmumā, lai neradītu negatīvu ietekmi uz iedzīvotāju uzticību.
Trešais scenārijs paredzēja uzņēmuma pārdošanu vairākos posmos, kas potenciāli samazinātu pārvaldības apjomu un padarītu to efektīvāku, taču vienlaikus varētu nozīmēt arī mazākus kopējos ieņēmumus ilgtermiņā.
Ratnieks atzina, ka gala lēmums par RNP turpmāko attīstības modeli varētu tikt pieņemts aptuveni gada laikā, jo pašvaldība ilgstoši nevarot pilnā apjomā nodarboties ar namu apsaimniekošanu.
Šo projektu Ratnieks apturēja laikā, kad pilda Rīgas mēra pienākumus, jo pilsētas mērs Viesturs Kleinbergs (“Progresīvie”) tobrīd atradās komandējumā Ukrainā. Ratnieks atzina, ka savu lēmumu ar Kleinbergu iepriekš nav saskaņojis.
Savukārt Kleinbergs norādīja, ka viņam ir grūti komentēt Ratnieka rīcību šādā formā un ka viņš par to noteikti jautāšot tuvākajā laikā. Paužot savu personīgo viedokli, Rīgas mērs atzina, ka viņš labprāt redzētu RNP kotētu biržā kā spēcīgu, efektīvu uzņēmumu, kura akcijas vēlētos iegādāties arī pilsētas iedzīvotāji, lai kļūtu par līdzīpašniekiem un nākotnē, iespējams, saņemtu dividendes.
Kleinbergs arī uzsvēra, ka pēdējos gados RNP ir veicis būtiskus uzlabojumus savā darbībā, mērķtiecīgi attīstoties par arvien profesionālāku un konkurētspējīgāku kapitālsabiedrību.
Ko paredzēja sākotnēji sagatavotais plāns
Sākotnējais plāns paredzēja pārdot RNP akciju kontrolpaketi, izsakot publisko piedāvājumu par 51 % uzņēmuma akciju un iekļaujot šīs akcijas Baltijas regulētajā vērtspapīru tirgū, uzsākot to tirdzniecību Baltijas oficiālajā sarakstā.
Pēc tam, kad vairākuma akcijas būtu pārdotas, bija iecerēts realizēt arī atlikušās kapitāla daļas, pakāpeniski samazinot pašvaldības līdzdalību uzņēmumā.
Lai veicinātu plašāku sabiedrības un investoru iesaisti, tika plānots publisko piedāvājumu attiecināt arī uz privātajiem ieguldītājiem un atsevišķiem investoriem, piedāvājot tiem iegādāties līdz 15 % no uzņēmuma akcijām.
Plāns paredzēja, ka Rīgas pašvaldības izšķirošā ietekme RNP tiktu izbeigta ne vēlāk kā līdz 2027. gada beigām, savukārt pilnīga līdzdalības pārtraukšana būtu īstenota līdz 2028. gada noslēgumam.
Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijā uzsvēra, ka iedzīvotājiem kā pakalpojumu saņēmējiem šādas izmaiņas būtisku ietekmi neradītu, taču tās vienkāršotu attiecības ar pakalpojumu sniedzēju. Asociācijas vadītājs Ervins Straupe skaidroja, ka neapmierinātības gadījumā iedzīvotāji vairs nevērstos pie politiķiem vai domes struktūrām, bet gan tieši pie sava apsaimniekotāja, risinot jautājumus tiešā veidā.
Šobrīd RNP pilnībā pieder Rīgas domei. Uzņēmuma apgrozījums 2024. gadā sasniedza 80,569 miljonus eiro, kas ir par 8,55 % vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt peļņa veidoja deviņus miljonus eiro. RNP nodarbina aptuveni 2000 darbinieku un apsaimnieko apmēram 3500 ēku.
Skaidrību par turpmāko rīcību ar “Rīgas namu pārvaldnieku” plānots panākt aptuveni gada laikā.
